www.paludikultur.de info@paludikultur.de Ernsta Morica Arndta Greifsvaldes UniversitāteBotānikas un ainavu ekoloģijas institūtsGreifsvaldes Purvu centra partneris

www.greifswaldmoor.de

�Papildus�informācija: Heizwerk Malchin: www.niedermoor-nutzen.de Dahms et al. 2015: Halmgutartige Festbrennstoffe aus nassen Mooren. Universität Greifswald Schröder, C., Schulze, P., Luthard, V. & Zeitz, J. 2015: DSS-TORBOS Steckbriefe für Niedermoorbewirtschaftung bei unterschiedlichen Wasserverhältnissen: www.dss-torbos.de Wichtmann, W., Schröder, C. & Joosten, H. (Hrsg.) 2016: Paludikultur– Bewirtschaftung nasser Moore. Schweizerbart, Stuttgart, 272 S.

Kādi ir ieguvumi nopaludikultūru audzēšanas?

Kontaktinformācija

• Klimata izmaiņu mazināšana

Hidroloģiskā režīma atjaunošana nosusinātajos purvos katru gadu samazina siltumnīcas gāzu emisijas par aptuveni 10–25 tCO2 no viena hektāra, un nodrošina oglekļa ilgtermiņa piesaisti un uzkrāšanu. • Ūdens aizsardzība

Purvus izmantojot lauksaimniecībā, kūdras virskārta mineralizējasun tajā pieaug barības vielu daudzums, kā rezultātā pieaug slāpekļa saturs tuvumā esošajās ūdenstilpēs. Paludikultūrau audzēšanas laikā notiek pretējs process – tiek piesaistītsslāpeklis un samazinās barības vielu ieplūde tuvākajos ūdeņos, tādejādi tiek saglabāta ūdens kvalitāte. • Sugu saglabāšana un biotopu atjaunošana

Paludikultūru teritorijās var ieviesties purviem raksturīgas retas dzīvnieku un augu sugas.

• Ilgtspējīga izejmateriālu ieguve

Nosusinātā purvā, atjaunojot ūdens līmeni, var audzēt dažādusatjaunojamos izejmateriālus un energoresursus. Tas rada papildu ienākumus un samazina atkarību no fosilā kurināmā. Palidukultūru ieviešana vienlaicīgi pārtrauc kūdras sablīvēšanosnosusinātos purvos un nodrošina lauksaimniecībai nepieciešamoteritoriju saglabāšanu.

Apzīmējumu paludikultūras (“palus” – lat.: purvs) plašākā nozīmē lieto, aprakstot un runājot par jebkuru kultivējamu augu stādījumuvai sējumu ierīkošanu uz periodiski applūstošām vai mitrām kūdras augsnēm. Šaurākā nozīmē jēdzienu lieto, runājot parkultivējamiem un saimnieciski izmatojamiem augiem, kam dabiskadzīves vide ir mitras kūdras augsnes vai purvi.

Paludikultūru audzēšana purvos ar atjaunotu hidroloģisko režīmu ļauj ne tikai gūt ienākumus, bet arī saglabāt kūdru. Tas iriespējams jo purvā visu gadu tiek noturēts augsts ūdens līmenis,turklāt atmirušās augu saknes veicina kūdras veidošanos. Virszemes biomasa, kas sastāv no niedrēm, vilkvālītēm, alkšņiem, sūnām un citām palidukultūrām, tiek novākta kā atjaunojamsresurss un pēc tam izmantota kā izejmateriāls vai enerģētikā vai arī pārstrādāta dzīvnieku barībā. Daudzos izmēģinājuma projektos ir pierādīts, ka paludikultūras var audzēt gan degradētos zemajos,gan degradētos augstajos purvos.

Paludikultūru audzēšana apvieno purvu izmantošanu peļņas gūšanai un dabas aizsardzību, kā arī samazina purvu no-susināšanas rezultātā radīto negatīvo ietekmi uz vidi.

Paludikultūru audzēšanadegradētos augstajos purvos

Alternatīva: paludikultūra

Projektu “Paludikultūras Baltijas valstīs” īsteno Michael Succow fondskopā ar Ezeru un purvu izpētes centru, Lietuvas dabas fondu unIgaunijas dabas fondu. Projektu finansē Vācijas Federālā Vides ministrijas Eiropas Klimata iniciatīvas(EUKI) programmas ietvaros.

No aptuveni 11 143 km2 Latvijas purvu tikai 28,4% nav susināti.Lielākā daļa kūdrāju ir susināti, lai tos izmantotu kūdras ieguvei,mežsaimniecībā, lauksaimniecībā. Purvu susināšana ik gadu no-drošina daudzas darba vietas un ienākumus valstij, tomēr klimataaspektā nosusināšana saistīta arī ar vairākām problēmām: • augsnes degradācija un iegrimšana,• siltumnīcefekta gāzu emisijas,• barības vielu emisija,• biologiskās daudzveidības samazināšanās.

Nosusinātie purvi sastāda aptuveni 6 – 16% no Latvijas lauk-saimniecības zemēm. Latvijā ir aptuveni 26 000 hektāru degradētu kūdrāju un vēl apmēram tikpat lielā teritorijā šobrīd notiek kūdras izstrāde. Šīs teritorijas ik gadu emitē nedaudz vairāk kā 1 t CO2 no 1 ha, tajā pat laikā lauk-saimniecībā izmantojamās zemes emitē 6-8 t CO2 no 1 ha, bet aptuveni trešo daļu piesaista atpakaļ. Savukārt dabiski augstie purvi spēj uzkrāt pat 1,5 t C/ha/gadā jeb 5,6 t CO2 uz 1 ha gadā.

Kūdra ir galvenā izejviela dārzkopības substrātos. Ik gadu Latvijā iegūst 0,7 – 1,2 milj.t kūdras. Vairāk kā 90% tiek eksportēts uz Eiropas Savienības valstīm, piegādājot tām apmēram vienu trešdaļu no nepieciešamās dārzkopības kūdras. Tomēr resursi ir ierobežoti, un alternatīvas nespēj nodrošināt nepieciešamo kūdras apjomu.

Kūdras sūnu audzēšana nozīmē audzēt kūdru veidojošās sūnas (Sphagnum), lai ražotu sūnu biomasu kā atjaunojamu, videi draudzīgu izejmateriālu.

Ražošanas ķēde

- Materiāla sagatavošanaSasmalcinātas sūnas tiek izmantotas kā “sēklas” sūnu stādīšanai, no tām tad izaug jaunas sūnas.- Sūnu stādīšanaSūnu fragmenti tiek veinmērīgi izkaisīti uz kūdras lauka un pārklā-ti ar salmiem. Apūdeņošanas grāvji nodrošina sūnām nepiecieša-mo ūdens daudzumu. - Sūnu ieaugšanaNepārtraukta kūdras seguma izveidošanās un tādējādi kūdras sūnu ieaugšana var notikt 1,5 gadu laikā.- Sūnu augšanaLaba sūnu raža ir cieši saistīta ar pastāvīgi augsta gruntsūdens līmeņa nodrošināšanu.- RažaLielākā daļa sūnu tiek novāktas. Atlikušās augu daļas turpina augt.

Starp sūnu biomasu un kūdru ir daudz līdzību attiecībā uz to fizikā-lajām un ķīmiskajām īpašībām. Augu audzēšanas eksperimenti un to praktiska izmantošana ir pierādījusi, ka sūnu biomasa dārzkopī-bas substrātos var aizstāt daļu kūdras.

Sūnu audzēšanas nākotnes iespējas

Eiropas Savienības valstu pieprasījumu pēc dārzkopības kūdras (~ 3 milj. t gadā) var sasniegt ilgtspējīgi un klimatam draudzī-gi - audzējot sūnas 40 000 ha lielā platībā. Lai aizstātu Latvijā iegūtās kūdras apjomu (maksimāli 1,2 milj.t) sūnas būtu jāaudzē aptuveni 16 000 ha. Tomēr ne visi degradētie un izstrādātie purvi ir piemēroti sūnu audzēšanai un ne vienmēr tas ir ekonomiski izdevīgi.

Lai Baltijas valstīs audzētu sūnas lielās platībās nepieciešama tehniska pilnveidošanās, kā arī politiskā griba un uzlabots atbalsta mehānisms paludikultūru audzēšanai, piemēram, atbalsts ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai - SEG emisiju samaz-ināšanai, purvu biotopu saglabāšanai, plūdu aizkavēšanai vai pat novēršanai, kā arī nepieciešams atbalsts investīcijām.

Kopš 13. gadsimta apaļlapu rasene (Drosera rotundifolia) tiek uzskatīta par ārstniecisku augu, un tiek izmantota kā līdzeklis pret klepu un plaušu slimībām. Medicīnā izmanto visas auga daļas, ieskaitot saknes (Drosera herba).

Lielā daļā Eiropas purvu vairs nav piemēroti apstākļi raseņu augšanai.Ievākt šo reto un aisargājamo augu savvaļā vairs tikpat kā nav iespējams. Tāpēc mūsdienās tiek izmantotas Āzijas un Āfrikas raseņu sugas, kurās ir mazāka efektīvo sastāvdaļu koncentrācija.Raseņu audzēšana degradētajos purvos ar atjaunotu ūdens līmeni šobrīd vēl ir izmēģinājuma stadijā, tomēr tā var būt jauns veids kā iegūt Drosera herba no apaļlapu rasenes.

Esošā situācija unproblēmas

Kūdras sūnu audzēšana Sūnu biomasa kā kūdras aizvietotājs

Raseņu audzēšana